Pāris receptes no ”Veselīgi našķi bērniem”

CUKINI SIERA KŪKA

Kaut gan mēs ģimenē neviens īsti neesam šokolādes mīļotājs. Taču bieži vien tieši citi tās mīļotāji iedrošina pagatavot arī kādus ‘šokolādīgākus” desertus un tā laikam nebūtu es, ja tur nepievienotu klāt kaut ko citādāku.

* Recepte no grāmatas  ”Veselīgi našķi bērniem”

Sastāvdaļas:DSC06782

Šokolādes masai –

            2 glāzes pilngraudu miltu

            2 glāze rīvēta cukini

            1 glāzes cukura

            1/2 glāze eļļas

            1/4 bezpiedevu jogurta

            1 sauja valriekstu

            3 olas

            3 tējk. kakao

            2 tējk. vaniļas cukura

            1 tējk. sodas

Siera masai –

            2 paciņas svaigā siera

            2 – 3 ēdk. bezpiedevu jogurta

            1 ola

            3-4 ēdk. cukura

            2 tējk. Vaniļas cukurs

Pagatavošana:

Sarīvē cukini, pie tā liek klāt saputotas olas, miltus, eļļu, jogurtu, riekstus un garšvielas. Visu kārtīgi samaisa.

Citā traukā gatavo siera masu – liek svaigo sieru ar jogurtu, olu un cukuru izmaisa to līdz veidojas viendabīga masa.

Tad kā pirmo kūkas veidnē liek šokolādes masu, tad siera masu un ja nepieciešams var nedaudz vēl virsu šokolādes masu. Lai kūka kļūst tāda raiba.

Cep cepškrāsnī vidēji 180 grādu temperatūrā 45 minūtes.

 * Cepot kūkas izmantoju 26cm kūkas formu un pamatnē vienmēr lieku cepamo papīru

 

Puķkāpostu – sēņu pica

Bērniem pieaugot viņiem ļoti patīk našķēties un kāpēc gan nepanašķēties ar picu, kas ir veidota no dārzeņiem?! Nevienam jau tas skaļi nav jāsaka.

Sastāvdaļas:

Pamatnei:

1 puķkāposta galviņa (aptuveni 700 – 800g)DSC06684

2 olas

Raudene

ķiploks

* ja nepieciešams var pievienot 2-3 ēdk. pilngraudu kviešu miltus

Picas virsai:

200g tomātu biezenis

1-2 ķiploka daiviņas

Baziliks

70g svaigi šampinjoni

1/2 vidēja izmēra cukini

1/2 violetais sīpols

1 mozarellas siers

30g cietais parmezāna tipa siers

Puķkāpostu sarīvē uz smalkas rīves, doto masu nosusina;

Tad pievieno klāt 2 olas un lielu šķipsniņu kaltētas vai svaigas raudenes, sakapātu ķiploku, visu kārtīgi samaisa un izklāj plānā kārtā uz cepampanas. Cep aptuveni 10 minūtes 180 grādos

Pa to laiku sagriež smalkās ripiņās šampinjonus, sīpolu un sarīvē plāni cukini.

Pēc 10 minūtēm uz puķkāposta pamatnes liek virsū tomātu biezeni, kas sajaukts ar baziliku un ķiplokiem, šampinjonus, sīpolus, cukini, un sieru.

Liek atpakaļ cepeškrāsnī uz cep vēl 10 minūtes.

Nedaudz atdzesē un bauda!

Biezpiena keksiņi

Kad mājās izcepam šos keksiņus smaržo visa māja un tikai zinātājs pateiks, ka tur iekšā paslēpts kāds burkāns.

P.S. Ja bērns ir diezgan cimperlīgs ieteiktu visu masu sablendēt, lai nav redzami burkāna gabaliņi.

Sastāvdaļas:

– 200g vājpiena biezpienaDSC06387

– 1 glāze rīvēta burkāna

– 2 glāzes pilngraudu auzu miltu

– 100g sviesta

– 2 vidēja izmēra olas

– 1/2 glāze cukura* (Var aizvietot ar rīvētu ābolu)

– 1/2 glāze rīvēta ābola

– 2 tējkarotes sodas

– 3 ēdamkarotes bezpiedevu jogurta

Pagatavošana

Uz mazas uguns katliņā izkausē sviestu un noliek malā nedaudz atdzesēties.

Pa to laiku lielā bļodā saputo olas ar cukuru, vēlāk liek klāt vājpiena biezpienu, glāzi rīvēto burkānu, ābolu, miltus, kausēto sviestu un pārējās sastāvdaļas.

Visu samaisa līdz veidojas viendabīga masa un liek mīklu keksiņu formiņās.

Cep vidēji 180 grādos 25 minūtes

 

Grāmata ”Veselīgi našķi bērniem”

Kā veidot veselīgus ēšanas ieradumus bērniem laikā, kad apkārt tik daudz kārdinājumu — čipsi, krāsainas konfektes, cepumi? Un vai tie produkti, ko uzskatām par labāku alternatīvu — brokastu pārslas, musli batoniņi, riekstu sviests — tiešām ir tik labi, kā domājam? Uztura speciāliste Lizete Puga ne tikai atbildēs uz šiem jautājumiem, bet arī parādīs, kā veikalā nopērkamos našķus aizstāt ar pašu gatavotiem — daudz veselīgākiem!
“Lizete ir viena no manām mīļākajām skolniecēm. Pēc studiju programmu “Uzturs un uzturzinātne” absolvēšanas, viņa sāka strādāt RSU Sporta un uztura katedrā, līdz pasaulē pieteicās dēliņš. Jautājumi par bērnu uzturu Lizetei vienmēr ir bijuši ļoti tuvi, viņa ir ieguvusi milzīgu pieredzi, strādājot ar bērnu auditoriju kā Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas biedre. Viņas padomi noteikti nav tikai teorētiski, bet pārbaudīti dzīvē, ar mīlestību gatavojot ēdienu saviem diviem bērniem.”
Lolita Vija Neimane

Meklē visās Latvijas grāmatnīcās un dizaina papīrlietu veikalā Manilla

Vai iegādājies internetā

001

 

Lai labi garšo!

Mazo ekspertu skola

Našķi kā svarīga uztura sastāvdaļa vai kārtējā neveselīgā maltīte? Aptuveni trešdaļa Latvijas vecāku atklāj, ka viņu bērni ēd vismaz trīs našķus dienā un tikpat atzīst, ka našķi ir nozīmīga ikdienas sastāvdaļa. Speciālisti nesen veikuši īpašu pētījumu, kurā skaidrojuši, kādus našķus vecāki dod saviem bērniem.

Video skatīt šeit:

17021974_1851571261730488_5214164957875068261_n

 Materiāls par našķeties prasmi to vecākiem un pieaugušajiem.

 

 

Našķēties prasme

Kopā ar Mazo ekspertu skolu izveidojām materiālu vecākiem un skolotājiem par našķēties prasmi.

Kas ir našķis?

Uzkoda vai dzēriens, kas tiek lietoti starp galvenajām ēdienreizēm. (brokastīm, pusdienām un vakariņām)

! Fiziski aktīva bērna organismam ar trim pamata ēdienreizēm nepietiek!

No našķiem NAV jābaidās. Dodiet našķi ik dienas aptuveni vienā laikā ievērojot 2-3 stundu intervālu starp ēdienreizēm.

1 uzkoda =  bērna saujas izmērā.

  • Nepiedāvājiet bērnam našķi kā atalgojumu par labu uzvedību. Tādejādi, veidojot aplamu priekštatu.
  • Nepiedāvājiet našķi īsi pirms plānotās ēdienreizes
  • Vairieties starp ēdienreizēm piedāvāt saldinātus dzērienus, tostarp, saldinātu tēju, sulu, kompotu u.c. Tas nomāks izsalkuma sajūtu
  • Ūdens ir svarīgs. Taču lietojam to aptuveni 30 minūtes pirms un pēc ēdienreizes, lai lieki neaizpildītu mazuļa vēderu.
  • Vienmēr sev pajautājiet – kādas vērtīgas uzturvielas ar šo produktu saņems mans bērns?

Labākie našķi satur maz cukura, maz zemas kvalitātes tauku un sāls.

Svaigi augļi, dārzeņi, pilngraudi, piena produkti, rieksti un sēklas

Materiālu skatīt šeit

 

nasketies_prasme

 

Par mani

Lizete Puga

sertificēta uztura speciāliste

Pēc izglītības esmu sertificēta uztura speciāliste ar maģistra grādu veselības aprūpē. Brīnišķīgas grāmatas ”Veselīgi našķi bērniem” autore.

DSC06644-Edit-Edit2017 Boston University School of Medicine Post graduate program ”Pediatric nutrition”

2013 – 2015 RSU studiju programma ”Uzturzinātne”, veselības zinātņu maģistra grāds veselības aprūpē

2008 – 2012 RSU studiju programma ”Uzturs”, profesionālais bakalaura grāds veselības aprūpē un uztura speciālista kvalifikācija

2012. gads Latvijas Ārstniecības Personu Profesionālo Organizāciju Savienības (LĀPPOS) ārstniecības personas sertifikāts  /sertificēts uztura speciālists

LaSPEN Latvijas parenterālās, enterālās barošanas un metabolisma asociācijas biedre, LDUSA Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācijas biedre

http://www.ldusa.lv

Taču pa lielam esmu vienkārši Lizete, kurai patīk viss kas saistīts ar uzturu un veselību.

  • Konsultēju
  • Iedvesmoju
  • Lasu lekcijas
  • Veidoju un radu
  • Izzinu

Sulas spēks

Biedrības ”Pieci dienā” sociālā aktivitāte SULAS SPĒKS, kur man ir tas gods būt  sulu ekspertu komandā

Uztura speciāliste Lizete Puga piekrīt, ka sulas ir vērtīgas ikvienā vecumā, tomēr rosina nesteigties: “Vispirms bērnam ir jāiemācās dzert ūdeni. Labāk, ja sulas sāk piedāvāt ap viena gada vecumu, kad bērns jau pats sāk izrādīt interesi par uzturu un tam ir nepieciešama lielāka daudzveidība. Vislabāk ir sākt ar iespējami mazāk saldākām un pēc krāsas neitrālākām sulām. Kā pirmās var piedāvāt ķirbja, ābola, bumbiera. Sulas nevajadzētu dot padzerties naktī, jo tās var negatīvi ietekmēt zobu veselību. Sulas ir labs veids, kā papildināt bērna uzturu ar papildu vitamīniem un minerālvielām, jo ne vienmēr bērni spēj un grib tos pietiekamā daudzumā sagremot augļu, ogu un dārzeņu veidā.”

Intervija portālā veselam.la.lv

Lizete Puga sevi pierādījusi kā zinošu uztura speciālisti gan darbā ar pacientiem, gan cītīgi izglītojot cilvēkus par veselīgu uzturu dažādās meistarklasēs, lekcijās un plašsaziņas līdzekļos, arī mūsu portālos. Šobrīd viņa vairāk strādā ar mazajiem pacientiem – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā vecākiem un bērniem palīdzot šķetināt, kas uzturā var kaitēt, palīdzēt vai pat dziedināt. Taču kā lielāko bērnu liekā svara iemeslu nosauc… vecāku pāraprūpi! Bet bērnībā viņa pati bijusi “bumbiņa”.

Savukārt poliklīnikā “Šarlote” Lizete vairāk strādā ar pieaugušajiem, bieži vien apjukušiem tik dažādajos priekšstatos par pareizu un nepareizu uzturu.

Lizete vairāk zināma ar uzvārdu Māldere, taču šopavasar apprecējusies un kļuvusi par Pugu. Lielu daļu laika vēl aizņem divgadīgā Ernestiņa audzināšana.

– Uztura speciālists drīzāk saistās ar palīgu, pie kura “aizej resns un iznāc tievs”. Bet slimnīcā droši vien ir citādi. Ko īsti dara uztura speciālists bērnu slimnīcā?

– Daudzas veselības problēmas ir saistītas ar dzīvesveidu, tostarp uzturu. Arī bērnu slimnīcā galvenokārt jāstrādā ar bērnu aptaukošanos jeb adipozitāti. Pie mums ir speciāla svara korekcijas programma bērniem, kuriem ir liekais svars – tā ilgst divas dienas, darbojos ar šiem bērniņiem.

Jāpalīdz arī piemērot ēdienkarti dažādu, tostarp ļoti smagu slimību gadījumos. Piemēram, ir bērni ar cerebrālo trieku – viņiem ēšana nav tik vienkārša. Bieži vien viņi nevar norīt maltīti, tad vecāki ēdienu blendē, lieto stomas. Man jāseko, lai kopējā uzturvērtība arī šādi tiktu uzņemta, jo ne vienmēr ārstējošajam ārstam ir laiks smalki izstāstīt, ko ēst un ko ne.

Pie katra mazākā “neveselības” stāvokļa bieži vien jāsaprot, ko īsti tagad var ēst.

Citreiz izsauc uztura speciālistu, jo bērns jau mēnesi ir slimnīcā un sāk māsiņas “dīdīt” – man, lūdzu, saldējumu, man, lūdzu, jogurtu, to un to… Viņi jau ir gudri! (Lizete pasmaida)– var izdīdīt visus. Pēc tam negrib vairs ēst normālu ēdienu. Ir onkoloģiskie pacienti, kuriem mēdz būt vai nu zems svars vai virssvars. Dažkārt palīdzēt vajag pašiem mazākajiem – jaundzimušajiem, kuri tikai zīž mammas pienu, bet gana nepieņemas svarā. Tad talkā var nākt vai nu zīdīšanas speciālists, bet tikpat labi – uztura speciālists.

Bērniņi ir daudz un dažādi. Un katru nedēļu ir kaut kas jauns un interesants, vienmēr radoši jādomā risinājumi. Katru reizi izskatām ēdienkarti, un bieži vien tajā atrodas daudzas mazas kļūdiņas, bet tās sakrājas un sāk veidot veselības un svara problēmas.
Vecākiem ir daudz jautājumu par ēšanu. Slimnīcā viņiem ir fantastiska iespēja uztura speciālista konsultācijas saņemt bez maksas, kārtīgi izrunāties par uzturu.

– Kas ir galvenais iemesls, kāpēc bērni aptaukojas?

– Īstenībā ir diezgan traki… – katru nedēļu slimnīcā ierodas bērni ar adipozitāti. Populārākais iemesls, kāpēc tā notiek, ir hiperaprūpe! Atceros ainu – divpadsmitgadīgs puika nemāk sasiet šņores – un mamma sasien šņorītes… Liekā svara programmā vienu dienu mēs runājam, nākamajā kopīgi gatavojam ēst. Diezgan bieži var redzēt, ka mammas nevar mierīgi nostāvēt un noskatīties, kā bērns kaut ko dara. Satraucas – viņš taču neprot pareizi noturēt nazi! Nemāk to un šo… No tādas attieksmes viņš pat nemēģina! Viņš ņem to, ko zina – tur stāv baltmaize, tur – sausās brokastis, veikalā var nopirkt šokolādes batoniņu… – tos tad arī ēd. Viņš izvēlas to, ko ir vienkāršāk pagatavot.
Nereti svars bērniem sāk pieaugt laikā, kad vecāki šķiras. Ar ēdiena palīdzību atvase var pievērst sev uzmanību, bet vecāki – izpirkt vainas sajūtu, pārmēru lutinot. Var sāksies pārlieka ēšana psiholoģisko iemeslu dēļ, tā notiek ļoti bieži.

– Tev pietiek zināšanu psiholoģijā? Cik tās sniedza studijas Rīgas Stradiņa universitātes uztura speciālistu bakalaura un maģistrantūras programmās, kuras esi beigusi?

– Jāteic, ka psiholoģiju mums mācīja ļoti maz. To vairāk esmu mācījusies saskarsmē, strādājot. Taču tieši šīs ir zināšanas, ko labprāt vēl papildus apgūtu. Jo ir jāpalīdz meitenēm un puišiem ar anoreksiju, bērniem ar dažādiem ēšanas traucējumiem… Jāprot atrast katram piemērotāko pieeju. Viņiem vajag atrast motivāciju, kāpēc kaut ko mainīt. Citreiz palīdz tas, ka jaunietim ar ēšanas traucējumiem saku – tev pēc pusgada ir jānāk un man jāatrādās. Ko tu darīsi, ja tev izveidosies 2. tipa cukura diabēts un būs paaugstināts asinsspiediens? Kā tu dzīvosi? Katru mēnesi nāksi pie manis?

Mēs slimnīcā strādājam komandā, tieši blakus manam kabinetam ir psihologs un es mēdzu pārrunāt ar viņu dažādas situācijas, kopīgi meklēt risinājumus.

Diemžēl ir daudzi vecāki, kas ir maz motivēti pielikt pūles, lai bērnam nebūtu liekā svara. Viņi neizprot, ka nav normāli ikdienā ēst našķus. Viņiem liekas – mēs taču bērnībā visi ēdām cukurainus ēdienus, nebija nekādu problēmu! Kāpēc tagad lai dēls vai meita nevarētu ēst?

Turklāt bērns var nesaistīt ēdiena un liekā svara likumsakarības! To zinu no savas pieredzes. Kad biju maziņa, es biju tāda apaļīga un skolā arī klasesbiedri apsaukāja – cik gara, tik plata! Bet man pašai nebija izpratnes, ka tas ir no tā, ko ēdu! Līdz mana ģimenes ārste, šobrīd jau pazīstamā daktere Vizma Meikšāne, pateica – bet neēd desmaizes! Un baltmaizi! Viņa to pateica tik skarbi, ka es uzreiz pieņēmu, ka viņas ieteikumi jāpilda. Taču tad nonācu otrā galējībā – ēdu vārītus kartupeļus ar biezpienu un dzēru ūdeni. Skolas kafejnīcā vienmēr bija nolikts ūdens, jo visi zināja, ka “šī meitene nāks pakaļ ūdenim”. Ēdu makaronus ar sieru. Viss! – nekādas šokolādes un bulciņas! Tad visi jau sāka uztraukties, vai man nav anoreksija. Es atteicu – dodiet man ēst un es ēdīšu, jūs jau man neļāvāt!

– Cik gados tu biji “bumbulītis”?

– Sestajā klasē, tātad man bija 12 gadi. Man nebija aptaukošanās, bet virssvars gan. Tomēr es nekad nedomāju, ka tas ir no tā, ko ēdu! Es domāju – es vienkārši tāda esmu, mamma arī ir omulīgāka.

– Kāda mamma ir tagad, kad meita ir uztura speciāliste?

– Viņai visu mūžu nedaudz ir virssvars. Viņa man citreiz zvana, saka – man vajadzīgs uztura speciālists. Bet kurš klausa ģimenes locekļus!? Neviens. (Lizete pasmaida) Es viņai varu stāstīt nezin cik reizes, viņa tik un tā manī neklausās un turpina to, ko nu dara. Citreiz, kad viņa mani neklausa, saku, ka aizsūtīšu viņu pie kādas kolēģes. Mamma ēšanā ir izmēģinājusi visu ko. Tad viņai bija saraksts ar atļautajiem un neatļautajiem ēdieniem. Prasīju – kas tās par muļķībām: kāpēc tu nevari ēst sēnes!? – Nē, es tagad neēdīšu! – viņa atbildēja. Tas, protams, vainagojās ar to, ka pēc kāda laika roka stiepjas pie visa ko kārojas. Mēs visi pēc striktām diētām tā darām. Jā, mammai ar tēti ir neliels virsvars, bet viņi mani neklausa. Toties omīte gan skatās, ko un cik daudz viņa ēd.

– Viņa ir slaida, ja?

– Viņa tagad ir pat nokritusies svarā. Tā gan nav mana vaina (Lizete pasmaida). Nācās iet pie dakteriem pārbaudīties, jo viņas gados nevajadzētu strauji zaudēt svaru. Viņa dzīvo viena pati un atmet ar roku – ko nu es ko īpašu taisīšu. Vienā no tikšanās reizēm es viņai uzdāvināju blenderi, aizsūtīju receptes, tagad viņa taisa visādus kokteiļus, piemēram, gatavo banānu sorbetu. Saldēts banāns, nedaudz piens un kakao. Izdodas tāds šokolādes saldējums, ka nemaz nenojautīsi, ka tas nemaz nav īsts saldējums.

– Tu arī esi ļoti slaida. Atļaušos pajautāt, cik tu sver?

– Es sveru 50 kilogramus, esmu 1,65 m gara. Man ir maziņš svariņš. Normāls svars man būtu 55-60 kilogrami. Kad bija minētā neēšana, nokritos līdz 46 kilogramiem. Tad pazuda mēnešreizes…

– Vai tā bija anoreksija?

– Domāju, ka īsti tā nebija anoreksija, varbūt nedaudz nosliece uz anoreksiju. Biju galīgi tieviņa, neēdu našķus un viss. Ja man tobrīd kāds būtu atļāvis ēst bulciņas, es tās ēstu – vienkārši neviens neatļāva. Ēdu, ko skolā deva – visiem jau bija pateiks, ka Lizete nedrīkst to un to. Nedrīkst treknu – vēders sāpēs. Arī citur ļoti priekšzīmīgi ievēroju, ko drīkstu un ko ne. Kad pazuda mēnešreizes, tajā vecumā likās, ka tas ir labi – nav lieku klapatu. Kurš tad pusaudžu vecumā skaita mēnešreižu dienas? Pēc pāris mēnešiem gan pateicu to mammai un mani aizrāva pie ārsta. Pēc tam biju laimīga, ka man atkal jāuzbarojas un varu ēst visu ko, arī bulciņas. Taču, ja desmitajā klasē vēl ēdu frī kartupeļus – visi ēda – , jutu, ka atkal sāku apvelties, un vienpadsmitajā klasē vairs tos neēdu. Pēc tam kopš vidusskolas esmu palikusi savā “piecdesmitniekā”.
Kad gaidīju Ernestu, grūtniecības svara pieaugums man likās kā kultūršoks! Kā var pienākt tik daudz kilogramu? 17! No kurienes? Protams, sapratu, ka tas ir normāls svara pieaugums gaidībās, tā kā man bija mazs sākumsvars. Tomēr iekšēji to bija grūti pieņemt. Vienā mēnesī bija pienākuši trīs kilogrami. Atkal tik daudz! Ginekoloģe jautāja – ko jūs ēdat? Kūkas nedrīkst ēst! Daktere nezināja, kāda ir mana profesija. Man pasaka – neēd tik daudz kūkas! Tas bija smieklīgi (Lizete pasmaida). Bet – cik ātri svars pienāca, tikpat ātri pēc grūtniecības arī pazuda. Laikam jau sava loma ir iedzimtībai. Taču nevaru teikt, ka neko arī nedaru lietas labā.

– Uztura speciālists ar savu vizuālo tēlu arī rada uzticēšanos. Diezin vai kāds gribēs iet pie apaļa uztura speciālista… Tev visa mūža garumā jābūt labā formā!

– Jā, piekrītu. Tas nav tikai darbs, bet arī dzīvesveids. Ēst gatavošana caurstrāvo katru dienu.

Turpinājumu var lasīt šeit

IMG_7426.jpg

 

 

L.