
Par pamatu ņemtas LR Veselības Ministrijas izstrādātās vadlīnijas par uzturu bērniem līdz 2 gadu vecumam, 2021
Par pamatu ņemtas LR Veselības Ministrijas izstrādātās vadlīnijas par uzturu bērniem līdz 2 gadu vecumam, 2021
Bērni bieži apgalvo, ka viņiem kāds produkts vai ēdiens negaršo, un tas ir normāli, tomēr nevar būt tā, ka bērns atsākās ēst visu produktu grupu, piemēram, dārzeņus vai olbaltumvielas, un pārtiek tikai no makaroniem ar kečupu. Ja bērnam negaršo brokoļi, varbūt viņam garšo ziedkāposts vai kāposts? Ja viņš neēd upenes, iespējams, viņam garšo mellenes. Šādās reizēs vecākiem ir jāiedrošina bērni pagaršot arī citus produktus un jābūt ļoti pacietīgiem, jo ne vienmēr ar pirmo reizi izdosies atrast to, ko bērns labprāt ēdīs. Alternatīvu var atrast vienmēr, ir tikai jāmēģina!
šis kalendārs var būt kā iedrošinājums mēģināt!
Lēnām un pacietīgi iet uz mērķi.
Mans prieks un mans lepnums – ēstprieks!
Kas tas ir?
Tā ir kustība, kas iedvesmo un cenšas mums vecākiem atvieglot to tik ļoti nepatīkamo mirkli, kad bērniņš ir nonācis slimnīcā ar veselīgu un gardu maltīti.
Paralēli priekam, ko mēģinam radīt bērnam atrodoties slimnīcā. Gribam arī šo prieku vairot Jūsu mājās. Tāpēc īpašas receptes, pieredzes un knifiņi no labākajiem gardumu veidotājiem meklē šeit.
Pagatavo pats savas pusdienas – gluži kā pie mums Bērnu slimnīcā!
13. sērija Svētku ēdieni kopā ar Raimondu Zommeru un Lieni Dambiņu
12. sērija kopā ar Bērnu slimnīcas patronesi Ivetu Vējoni
11. Sērija Izaicinājums – ķirbis kopā ar grāmatas ”Pilnām mutēm” autori Ingu Kalniņu
10. sērija Pusdienu kārbiņa kopā ar Valtu Ābolu
9. sērija Mājās gatavoti cīsiņi kopā ar Janu Medovu
8. sērija Veselīgie smūtiji ar Kristapu Janičenoku
7. sērija Beļģu vafeles ar Svetlanu Riškovu
6. Sērija Vegāniskie maffini kopā ar Lauru Grēviņu
5. Sērija Veselīgā pica kopā ar Lauri Aleksejevu
4. sērija Veselīgās pankūkas ar Annu Pannu
3. Sērija Garšīgās zivis kopā ar Raimondu Zommeru
2. Sērija Alternatīvais burgers kopā ar Jēkabu Naumovu
Lai LABS Ēstrprieks! 🙂
Šis laiks ir gana rosīgs. Beidzot ir jasakārto lietas, ko pirms tam galvā apcerēju un loloju, bet līdz galam nepietika laika realizēt.
Šis kalendārs ir viena no tām lietām.
Parasti saviem pacientiem jautāju: ”Vai Jūs ziniet cik dienas nedēļā Jums ir ballīte?” Viņi parasti samulst un nespēj tomēr līdz galam atbildēt, jo kurš gan atceras, ko ēda vakar? aizvakar? Un kurš gan grib atzīties uztura speciālistam, ka nepārtiek tikai no dārzeņiem?Un kas vispār ir domāts ar vārdu ballīte?!
Tātad BALLĪTE = laiks, kad atļaujamies kaut ko vairāk! Apēdam kādu kārumiņu, nočiepjam pāris frī kartupelīšus, kādu picas šķēli, nespējam atturēties no kādas dzirkstošas limonādes, šokolādes? Vai pieaugušo gadījumā pie vīna glāzes apēdās 1/2 siera.
Viss jau ir labi, ja tās BALLĪTES nav katru dienu, bet 1-2x nedēļā.
Tāpēc šobrīd, kad mūsu aktivitātes ir ierobežotas ir ļoti būtiski tomēr paskaitīt cik reizes nedēļā mums ir šī ballīte? un saprast – ir par daudz? Vai tomēr ir labi?
Droši lejupielādē, izprintē, izkrāso, salīmē vai saraksti un lieto vesels!
P.S. Paldies Anete!
Pēc nakts miera brokastis ir viena no svarīgākajām dienas ēdienreizēm, kas ļauj uzlādēt organisma enerģijas rezerves, kā arī palīdz uzlabot kognitīvās spējās un garstāvokli. Nereti mūsu ašais dzīvesveids brokastis paliek malā. Bet būtu svarīgi ievērot 1 h principu. Kārtīgi pamostamies un tad stundas laikā ēdam brokastis. Jo patiešām mēs esam dažādi cilvēki – citam patiešām norīta negribas ēst, citam brokastis ir pirmais par ko iedomājamies ceļoties augšā. Protams, ir vērts, pievērst uzmanību cikos ir bijušas vakariņas? un cik apjomīgas tās ir bijušas? Nereti tieši pēc vēlām un apjomīgām vakariņām – norīta patiešām ir grūti ēst. Bet ja tomēr galvenais iemesls, kāpēc izlaižam brokastis ir tas, ka nespējam piecelties ir vērts apsvērt iespēju celties agrāk. Vai tad izvēleties ātras un veselīgas uzkodas pa ceļam uz izglītības iestādēm vai darbu.
Brokastīs var gatavot gan siltos, gan aukstos ēdienus, taču pats galvenais, lai tie būtu vērtīgām uzturvielām bagāti un saturētu saliktos ogļhidrātus. Tie atrodami pilngraudos, dārzeņos un augļos organismā sadalās lēnāk kā vienkāršie ogļhidrāti- baltie milti, mannā/kukurūzas un rīsu putra, produkti ar augstu cukura koncentrāciju, piemēram, brokastu pārslas ar cukuru uz 100g virs 15g, dažādi saldi jogurti, bulciņas, biezpiena sieriņi, sulas un konfektes. Kā rezultātā sāta sajūta ir noturīgāka un mums ir vairāk enerģijas. Pilnvērtīgs brokastu ēdiens būs dažādu graudaugu putras, pilngraudu maize, kas papildinātas ar vērtīgām piedevām, musļi, augļu vai ogu smūtiji ar riekstiem vai auzu pārslām. Labs olbaltumvielu avots ir olas. „Taču tikai olbaltumvielas nedos enerģiju, tāpēc klāt varam piedāvāt pilngraudu maizi, dārzeņu salātus, kādu augli.
Vienveidīgs uzturs ir viens no iemesliem, kāpēc bērni bieži atsakās ēst no rītiem. „Putra ir ļoti veselīga, taču vai paši pieaugušie gan no rīta, gan vakarā gribētu ēst putru?”. Lai dažādotu ēdienkarti, brokastīs var pagatavot gan veselīgus saldos ēdienus, gan arī sāļos. Bērniem tie varētu būt pilngraudu keksiņi, tortiljas plāksnes vai lavaši pildīti ar dārzeņiem, dārzeņu biezeņiem, olu… tajos var iepildīt veselu varavīksni! Neapēsto brokastu putru iespējams arī nākamajā dienā sacept pankūkās. Jāatceras, ka bērni ir izteikti gardēži – tiem ir ļoti svarīgs ēdiena vizuālais noformējums. Protams, nav vēlams aiziet galējībās un katru reizi veidot kādus dzīvnieciņus vai dekorēt gluži kā restorāna. Bet savs ”fun factor” nav slikts variants, lai bērnam piesaistītu tā uzmanību. Tāpat nevajag baidīties no ceptiem ēdieniem, vai ēdieniem, kas viegli papildināti ar citrusu sulu? garšaugiem? Galvenais ir ēdienu nepārcept melnu, nepārsālīt, nepārcukurot un nepadarīt super-asu. Mazos daudzumos varam piedāvāt – atkarībā, protams, no bērna vecuma un kad sākts papildus uzturs. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem gatavojot veselīgu uzturu ir tā pagatavošana.
Svarīgākais ir censties ēst produktus to sākuma posmā. Jo tālāku ceļu tas ir gājis, jo būs vairāk apstrādāts un neveselīgāks. Ja no rīta bērnam piedāvājam gaļu, tas var būt uz maizītes plānās šķēlēs sagriezts vakariņās gatavotais cepetis vai kotlete, taču cīsiņš jau būs gājis krietni garāku ceļu, turklāt arī bērnu cīsiņi satur ļoti lielu sāls daudzumu, kas tieši tāpat kā cukurs lielā daudzumā, bērna organismam ir kaitīgs.
Ja gribas padzerties?
Atceramies, ka ēdienreizes laikā vai īsi pirms vai pēc nav ieteicams dzert lielos apjomos.
Tas var aizņemt vietu puncītī un tas var veicināt ātrāku sāta sajūtas iestāšanos, taču ir jāsaprot, ka tā būs ļoti īslaicīga. Bet, protams, ja gribas padzerties nevajag to liegt. Slāpju sajūta ir viena no pirmajām attūdeņošanas pazīmēm. (vēl noteikti var sekot līdzi bērna urīna krāsai – jo tumšāks, jo vairāk ūdens nepieciešams) Vislabākajā gadījumā tas ir tīrs ūdens. Tiklīdz ūdenim vai tējai pievienojam cukuru, medu, ievārījumu, sīrupu vai jebko citu, tas kļūst par ēdienu. No saldinātiem dzērieniem labāk būtu izvairīties. Visbagātākie ar cukuru ir sulas dzērieni un nektārs. Arī piena glāze pielīdzināma ēdienam. Ja bērnam brokastīs piedāvā kādu no šiem dzērieniem, svarīgākais to piedāvāt nedaudz- ne vairāk kā 100 vai 150 ml. „Brokastīs varam piedāvāt sulas glāzi un maizīti. Taču sula, putra un vēl maize, bērnam būs par daudz.” Tāpat ieteiktu izvairīties no kakao saturošiem produktiem līdz 2 gadu vecumam, jo tas var radīt agrīnu pieradumu pie kofeīna saturošiem produktiem.
Padomi
P.S. Jāatceras, ka brokastis ir viens no veidiem, kā mēs ģimene varam komunicēt savā starpā! … un es vienmēr esmu par to, ka ēdiens nav tikai tukšas kalorijas, bet gan tik daudz emocijas un laba.
Lai gan veģetārisma veidi atšķiras. Lielākajai daļai veselu bērnu pārdomāta veģetāra diēta kombinējot produktus un to grupas spēj nodrošināt visas nepieciešamās uzturvielas. Taču pieturoties pie striktas vegānas diētas tas var nebūt tik vienkārši. It īpaši maziem bērniem, kuriem uz to ķermeņa masu uzturvielas ir vajadzīgas vismaz 7x vairāk kā pieaugušajiem.
Plānojot veģetāru ēdienkarti ir jāsaprot, ka robežas starp produktu grupām sarūk un šeit ir jāmeklē kombinācijas.
Olbaltumvielas
Arī pirms tam esmu rakstījusi un runājusi, ka nereti mēs tieši ar olbaltumvielām pārspīlējam un gribam bērniem tās piedāvāt vairāk nekā tās ir nepieciešamas. Kas par daudz? Tas par skādi. Taču arī pārlieku mazs to daudzums var kavēt bērna attīstību, augšanu, mazināt organisma aizsargspējas un organisma dzelzs rezerves ir cieši saistītas ar optimālu olbaltumvielu daudzumu. Nav olbaltumvielas, nav arī dzelzs.
Vidēji dienā cilvēkam jāuzņem 1g uz ķermeņa kg olbaltumvielas. Tātad ja bērns sver 14 kg tad dienas laikā jāuzņem aptuveni 14 g olbaltumvielu. Protams, šie daudzumi var atšķirties pie kādas saslimšanas, vai ja ir aizkavēta augšana utml.
Galvenie olbaltumvielu avoti šinī gadījumā – olas, zivis, pākšaugi, piena produkti, rieksti. Aptuvenos daudzumus produktos skatīt šeit.
Dienā šie olbaltumvielu saturošie produkti jāiekļauj 2-3x.
Piemēram, ja norīta bija omlete ar dārzeņiem, pusdienās pupiņu sautējums, launagā bezpiedevu jogurts ar augļiem, vakariņās tad varam arī droši piedāvāt putru, zupu vai sautējumu īpaši nefokusējoties uz šiem olbaltumvielu saturošajiem produktiem.
Produktu kombinācijām
Lai uzņemtu visu nepieciešamo produkti ir jākombinē. Olbaltumvielas ar dārzeņiem vai augļiem, lai tajos esošais C vitamīns veicinātu dzelzs uzsūkšanos. Pākšaugi ar baltajiem graudaugiem (baltie rīsi, makaroni, kartupeļi, kuskuss utml., lai neuzņemtu pārlieku daudz balastvielas jeb šķiedrvielas, kas var kavēt dzelzs, cinka un kalcija tālāku uzsūkšanos, kā arī priekšlaicīgi signalizēt par sāta sajūtu. Jā, liekas no vienas puses nedaudz dīvains ieteikums?! Bet šinī gadījumā ir jāsaprot, ka paši pākšaugi satur gana daudz šīs šķiedrvielas (vidēji 5 – 7g uz 100g pagatavota produkta, dienā to ieteicamais daudzums variē no vecuma 1-3 gadus veciem bērniem ~14g, vēlāk ~20g, un vēl vēlāk ~30 – 35g). Tādejādi, kombinējot mēs varam pavairot apēstā daudzumu, samazināt uzņemto šķiedrvielu daudzumu, kas var veicināt pārlieku biežu vēdera izeju un ja netiek pietiekami labi sakošļāti – radīt smaguma sajūtu vai vēdera pūšanos pēc ēdienreizes. Dārzeņu ēdienus ieteicams kombinēt ar taukvielu avotiem, kā eļļām, krējumu, sviestu, lai uzņemtu optimālu kaloriju jeb dienā ieteicamo enerģijas daudzumu un spētu uzsūkties taukos šķīstošie vitamīni. Bet pilngraudi, rieksti, sēklas un pākšaugi ar optimālu šķidruma daudzumu, jo augstais balastvielu daudzums pieprasa papildus ūdeni. Ja dienā uzņemtais šķidruma daudzums būs par maz, var veidoties aizcietējumi un arī pretēji, ja būs par daudz balastvielas un būs gana daudz šķidruma.
Tātad vēlreiz…
Olbaltumvielas + C vitamīns (no dārzeņiem un augļiem),
Pākšaugi + baltie graudaugi vai sautēti/blenderēti/fermentētu dārzeņi,
Dārzeņi + tauki,
Pilngraudi, rieksti, sēklas + ūdens
Bet ko lietot mērani?
Tējas, kafijas dzērienus un kakao it īpaši ēdienreizes laikā, jo tajos esošie tannīni, miecvielas var kavēt tālāku uzturvielu uzsūkšanos.
Vērtīgi produkti gardākai ikdienai!
– Pākšaugi un no tiem gatavotie produkti – Kaltētas pupas un turku zirņi, kas būs gan kā lieliska uzkoda, gan papildinājums pamatēdieniem, lēcu, zaļo zirnīšu, pupiņu vai sojas makaroni, falafeli, hummus, kā olbaltumvielu avots.
– Rieksti un to veidotie sviesti, kā vērtīgu olbaltumvielu un taukvielu avots.
– Daudzveidīgi taukvielu avoti – linsēklu, valriekstu eļļa, zivis (omega 3 avots), Olīvu, rapšu eļļa, avokado, indijas rieksti (omega 9), Saulespuķu, vīnogu kauliņu eļļa (omega 6), Piena produkti, kokosa sviests (piesātinātie tauki)
– žāvēti augļi un ogas, spirulīna, nātru pulveris, zaļie lapu dārzeņi, pākšaugi, koncentrētātas dārzeņu pastas (tomātu pasta), olas, kā dzelzs avots. Atceroties, pirmām kārtām organismam ir nepieciešamas olbaltumvielas un tikai tad dzelzs no augu valsts produktiem būs izmantojams tālāk.
– Garšaugi, zaļumi, kā papildus C vitamīna un antioksidantu avots.
– Lai samazinātu dienas laikā apēsto šķiedrvielu daudzumu atceries arī par rafinētajiem produktiem (baltajiem rīsiem, miltiem, makaroniem utml.), bet izvēloties olbaltumvielu avotus, kā tofu, biezpiens, siers, piens, olas utml.
Un šeit noteikti var vērst uzmanību uz gatavošanas veidu. Tiem, kuriem nav tik stipri zobi un tik lieli punči – lieliski noderēs blenderēšana un malšana. Fermentēšana un diedzēšana. Tādejādi, nodrošinot vienkāršāku sagremošanu un lielāku apēstā apjomu.
KAD?
Pākšaugus droši varam sākt iekļaut aptuveni no 8 dzīves mēneša. Tie varētu būt zaļie zirnīši, lēcas, mizotas cūku pupas, pinto un melnās pupiņas. Tās ir labs B grupas vitamīnu un olbaltumvielu avots, taču diezgan grūti sagremojams dēļ to augstā balastvielu daudzuma. Noteikti jāņem vērā – cik nesen ir uzsākts piebarojums un ko mazā cilvēka organisms ir nogašojis un akceptējis. Gatavojot atceramies pirms tam tās kārtīgi noskalot, izmērcēt vismaz 8 – 12 h un pienācīgi ilgi novārīt. Bet pērkot konservētas – izpētam sastāvu, vai nav kādi konservanti un pievienotā sāls daudzums nav virs 1.25g uz 100g produkta (kas ir daudz!).
Idejas ēdienkartes plānošanai.
Padoms | Piemērs | |
Brokastis | Uzsvars uz ogļhidrātiem | Putra, Maizīte, Granola, Pankūkas, Wraps, ko kombinējam ar augļiem/dārzeņiem |
2. brokastis | Auglis/Dārzenis/Nesaldināti piena produkti/Graudaugi | Saujas izmēra auglis, dārzeņi ar hummusu, vai glāzi kefīra |
Pusdienas | ![]() |
Ievērojot produktu kombinācijas. Piemēram, Dārzeņi + tauki, Pākšaugi + baltie graudaugi.
Tās var būt zupas, sautējumi, pamatēdieni. Vēršot uzmanību uz to cik liels ir apēstā apjoms?! Kādas iespējas ir to pienācīgi sagremot? |
Launags | Auglis/Dārzenis/Nesaldināti piena produkti/Graudaugi | Saujas izmēra auglis, grauzdētas pupas, dārzeņi, |
Vakariņas | ![]() |
Līdzīgi kā pusdienās. Varam tikai nedaudz kaut ko pamainīt. Jo visa pamatā – taču ir DAUDZVEIDĪBA! |
Paldies Pupuchi par iedvesmu! PIE JUMS IR TIK DAUDZ labu un veselīgu KĀRUMU, kas noteikti būs cieņā, kā lieliem, tā maziem. Un noteikti papildus veids, kā iekļaut vairāk pākšaugus savā ikdienā.
Uzsākot piebarojumu ir būtiski izvēlēties klusu un mierīgu vidi, bez liekiem ārējiem kairinātājiem (TV, dators, telefons utml.), lai bērns spētu nokoncentrēties uz jauno. Īpaši piedomājam arī par savu attieksmi, rīcību vai sajūtām, ko radām brīdī, kad bērns mācās ēst un ēdam mēs paši.
Patīkama atmosfēra = labas asociācijas.
Kopīgas ēdienreizes = ģimenes laiks.
Sāciet ar 1-2 tējkarotēm piebarojuma pēc mātes piena vai mākslīgā piena maisījuma 1x dienā. Mēģiniet sekot dienas režīmam un piedāvāt ēdienu noteiktos laikos. Sākumā tie ir maigas konsistences biezeņi un tikai vēlāk mazi gabaliņi, līdz tās ir kopīgas ģimenes maltītes ar dažādu faktūru ēdieniem. Dažādojiet to ik dienas, dodiet izvēles iespējas bērniem – cik daudz un ko, stāstiet, runājiet un rādiet ēdienu.
Lielākā daļa bērnu uzsākot piebarojumu, vai jaunus produktus – ēdienu spļauj ārā. Tas ir normāli un nenozīmē, ka tas tiem negaršo. Ir nepieciešams laiks aptuveni 8 -15x līdz jaunais tiek pilnībā iepazīts un akceptēts. Ļaujiet bērnam ēdienu sajust ar visām maņām – ožu, tausti un garšu. Tas var radīt nekārtību un haosu, taču tas ir veids kā bērns apgūst jauno. Ņemiet vērā arī bērna sajūtas, ja bērns griež prom galvu, spiež ciet mutīti, vai galvu met uz atpakaļ un nevēlas ēst – nespiežiet to ar varu. Bērns var būt arī paēdis un negribēt neko papildus. Piedāvājiet papildus ēdienu tad nedaudz vēlāk, kombinējiet to ar ēdienu, kas tiem garšo vai ēdiet to paši.
! Katrs bērniņš un katra ģimene ir atšķirīgi, gluži tāpat kā mūsu paradumi un apetīte..
! Nepiedāvājiet ēdienu vai dzērienu bērnam lai to nomierinātu vai izklaidētu.
No dzimšanas līdz 4-6 mēnešu vecumam
No 4-6 mēnešu vecumam līdz 12 mēnešiem
! Sākot no 6 mēneša vecuma mēģiniet arvien biežāk piedāvāt ūdeni no glāzes, vai bērniem speciāli paredzētajām krūzītēm. Padariet šo mirkli īpašu! Ar laiku mēģiniet arī pamainīt ikdienas paradumus, ja bērns iemieg ēdot no pudeles. Tā vietā lasiet kādu pasaku, vai iemainiet pudeli ar kādu īpašu rotaļlietu!
Caneloni makaroni ar spinātiem
Sastāvdaļas:
Caneloni makaroni, 2 paciņas vājpiena biezpiena, 200 – 300g fetas siers, 400g spinātu, 1 ola, muskatrieksts
500ml konservētu tomātu vai svaigi tomāti, blendēti vai sagriezti gabaliņos, Labi kūstošs siers
Uz pannas liek spinātus un izsautē tos līdz to apjoms ir ievērojami samazinājies, tad liek klāt biezpienu ar fetas sieru to sajauc kopā līdz veidojas viendabīga masa. Pievieno olu, muskatriekstu izmaisa to un izveidoto masu pilda pirms tam viegli izmērcētos vai īsi novārītos caneloni makaronos un liek cepamajā traukā. Kad visi caneloni makaroni sapildīti virsū liek tomātus, nedaudz bazilika, rīvēta siera. Pārsedz to ar foliju un liek cepeškrāsnī cepties 180 grādu temperatūrā 30 minūtes.
Tomātu – lēcu zupa
Sastāvdaļas:
800g konservētu tomātu, 1 glāze sarkanās lēcas, 1 sīpols, 1 burkāns, 2 ķiploka daiviņas, 1 ēdk. tomātu pastas, 1l dārzeņu buljona, 1 ēdk. olīvu eļļa, Garšaugi pēc izvēles
Katlā apcep viegli sīpolus, līdz tie kļūst caurspīdīgi. Tad pievieno sarīvētu burkānu, ķiploku un garšvielas pēc izvēles, piemēram, baziliku, raudeni, šķipsniņu cukura, tomātu pastu. Tad pievieno konservētos tomātus, lēcas, buljonu un vārā aptuveni 20 minūtes līdz lēcas ir mīkstas. Ļauj nedaudz ievilkties un tad pasniedz kopā ar zaļumiem, krējumu vai kazas sieru.
Dārzeņu plācenīši
* derēs bērnam pirms gada vecuma
Sastāvdaļas:
1 – 2 kartupeļi, 1 burkāns, 1 sīpols, Svaigi pētersīļi, 1 ola* (var aizvietot ar zirņu miltiem)
Pagatavošana
Dārzeņus smalki sarīvē. Pēc tam sakapā garšaugus un pievieno klāt dārzeņu masai, tad liek klāt olu visu kārtīgi samaisa. Ja nepieciešams var pievienot klāt 1-2 ēdamkarotes pilngraudu miltus. Cep uz pannas nelielā eļļas daudzumā.
Pasniedz ar skābo krējumu vai bezpiedevu jogurtu
Kartupeļu un lēcu sautējums
* derēs arī bērniem pirms gada vecuma
Sastāvdaļas:
1 liela izmēra kartupelis, 1 līdzīga izmēra saldais kartupelis, 1 glāze lēcu, 1 – 2 tējk. a.l. olīvu eļļa, 1/2 sīpols, 1 ķiploka daiviņa, Svaigs pētersīlis
Pagatavošana:
Nomizo kartupeļus sagriež tos mazos kubiciņos. Sasmalcina sīpolu un ķiploku, pievieno 1 tējk. eļļas un liek vidēja izmēra katlā cepties, kad tie kļuvuši caurspīdīgi pievieno kartupeļus, lēcas un 1 glāzi ūdens. Sautē līdz kartupeļi un lēcas ir gatavi. Beigās pievieno svaigu pētersīli
Pilngraudu makaroni ar tomātu mērci
Sastāvdaļas:
Pilngraudu makaroni
Mērcei:
500g Malta gaļa, 400g konservēts tuncis vai 1 krūze lēcas* (Pēc izvēles), Konservēti tomāti vai 2 miltaini tomāti + 1 ēdk. tomātu pastas, 1 burkāns, 1 cukini, 1 sīpols, 2 ķiploka daiviņas, 1 ēdk. augstākā labuma olīvu eļļa, baziliks, oregano, šķipsniņa cukurs, sāls* Pēc izvēles, Parmezāna tipa siers
Pagatavošana:
Ņem vidēja izmēra katlu pievieno olīvu eļļu un, mazos gabaliņos sagrieztu sīpolu un ķiplokus. Pēc laika, kad tie kļuvuši viegli zeltaini pievieno smalki sarīvētus burkānus, cukini, un tomātus. Sautē tos aptuveni 5- 10 minūtes. Tad pievieno gaļu vai lēcas, garšaugus, pēc izvēles šķipsniņu cukura, sāls un uz mazas uguns turpinām sautēt līdz pat 30 minūtēm.
Ja izvēlamies mērci gatavot ar tunci, tad sākotnēji pagatavo mērci un tikai pašās beigās pievieno tunci
Pasniedz kopā ar pilngraudu makaroniem un nedaudz rīvēta siera.
Sutināta cūkgaļa ar dārzeņiem
Sastāvdaļas:
1,5 kg cūkgaļas šķiņķis, 2 liela izmēra sīpoli, 2 ķiploku daiviņas, Maza izmēra violetais kāposts, 2 burkāni, 400g konservēti tomāti vai 3 liela izmēra tomāti, 5 ēdk. baltvīna etiķis, 1 ēdk. cukurs, 2 ēdk. sojas mērce + garšaugi pēc izvēles. (pētersīļi, paprikas pulveris, kajenas pipari)
Nepieciešams cepamais trauks ar vāku.
Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 grādiem.
Cepamajā traukā apcep sīpolus, ķiplokus, apcep arī cūkgaļas šķiņķi, liek klāt sagrieztus burkānus, tomātus un kāpostu. Pielej klāt etiķi, sojas mērci, cukuru un garšaugus pēc izvēles. Atkarībā cik liels ir cepamais trauks pielej klāt ūdeni, lai gaļa un dārzeņi būtu nosegti.
* Cūkgaļas šķiņķi var sagriezt arī mazākos gabalos.
Cep cepeškrāsnī cepamajā traukā ar vāku 180 grādos 2 stundas.
Pikantā tomātu zupa ar pupiņām
Sastāvdaļas:
3-4l dārzeņu buljona (dārzeņi buljonam), 1 paciņa brūnie rīsi, 300 – 500g jaunlopa maltā gaļa, 1 vidēja izmēra burkāns, 1 paprika, 2-3 ķiploka daiviņas, 4-5 blanšēti tomāti, 3-4 ēdk. tomātu pastas, 200g vārītas vai konservētas puiņas, Pāris šķēlītes citrona, zaļumi
Pagatavošana:
Iesākumā gatavojam dārzeņu buljonu. Ielejam katlā ūdeni un pievienojam klāt dažādus sakņaugus, garšaugus un vāram vidēji 20 – 30 minūtes. Pēc laika, kad buljons ir gatavs ņemam ārā dārzeņus un to vietā pievienojam brūnos rīsus. Vāram tos aptuveni 10 minūtes. Paralēli tam uz pannas sautē malto gaļu, kurai pievienoti vēlamie garšaugi pēc izvēles (ķiploks, pētersīlis, paprika utml). Tad sarīvējam burkānus, sagriežam nelielos gabaliņos paptiku un pievienojam tos klāt lielajā zupas katlā. Pēc tam blanšējam karstā ūdenī tomātus, noņemam to mizas un sablendējam kopā ar ķiplokiem, baziliku un tomātu pastu. Ja vēlas var izmantot arī vienkārši jau sasmalcinātus konservētus tomātus. Katlā pievienojam klāt puiņas, blenderētos tomātus, citronu un ļaujam vidēji 5-7 minūtes lai garšas sajaucas kopā.
Pasniedzam kopā ar zaļumiem un pēc izvēles skābo krējumu vai bezpiedevu jogurtu.
Zaļās kotletītes*
Sastāvdaļas: 300g maltas gaļas, 1/2 cukini, 1 sīpols, 1 sauja spinātu, svaigi pētersīļi, 1 ola
Liek traukā cukini, sīpolu, sauju spinātu un svaigu pētersīļu, pieliek klāt 1 olu un sablenderē doto masu līdz veidojas viendabīga masa. Tad sajauc kopā ar maltās gaļas masu un cep uz pannas, cepeškrāsnī vai sautē.
* Tās iespējams gatavot arī rozā. Cukini un spinātu vietā pievienojot smalki rīvētas bietes.
Biešu zupa ar lēcām
Sastāvdaļas: Dārzeņi buljonam (sīpols, ķiploks, dilles vai pētersīļu kāti, 1 burkāns, pāris žāvēti augļi un es parasti pēc iespējām pievienoju kāpostu, puķkāpostu kacenus), 3-4 maza izmēra bietes, 3 kartupeļi, 1 burkāns, 1/2 cukini vai kabacis, 1/2 glāzes oranžās lēcas, 3 ķiploku daiviņas, 3 – 4 ēdk. baltvīna etiķis, 1 tējk. medus vai cukurs
Katlā apcep dārzeņus buljonam. Tad pielej aukstu ūdeni un vāra 30 minūtes.
Paralēli nomizo bietes un 3 ķiploka daiviņas, sagriež mazos gabaliņos un liek sakarsētā pannā ar 1 ēdk. olīvu eļļas viegli apcep tās. Tad bietēm pievieno baltvīna etiķi un turpina cept līdz tas ir gandrīz iztvaicējies, tad pievieno nedaudz cukuru vai medus un vēl aptuveni 1 minūti pacep. Atstāj uz pannas nedaudz dzesēties.
Kad buljons ir gatavs, liek mazos kubiņos sagrieztu kartupeli un 1/2 glāzi lēcu vārīties, pēc laika pievieno arī rīvētu burkānu un kabaci. Visbeidzot pievieno pirms tam apceptās bietes un svaigus pētersīļus.
Sēņu zupa ar grūbām
Sastāvdaļas: dārzeņi buljonam, 300g sēnes (pēc izvēles, man nereti ir saldēto sēņu krājumi. Ideāli ja ir baravikas), 1/2 glāzes grūbu, 1 sīpols, 1 burkāns, 1/2 kabacis, 2 kartupeļi, 2 daiviņas ķiploka, lauru lapa, 3 ēdk. sojas mērce ar samazinātu sāls daudzumu, lai izlīdzinātu garšu var pievienot nedaudz baltvīna etiķi, pētersīļi
Novāra dārzeņu buljonu 30 minūtes. Nokāš lai tas būtu dzidrs.
Uz sakarsētas pannas olīvu eļļā apcep viegli sēnes. Ja ir mazāka panna, tad tās cep vairākos piegājienos. Pēc tam uz pannas apcep arī smalki sagrieztu sīpolu ar grūbām. Grūbas pirms tam vēlams vairākas reizes noskalot. Kad buljons ir gatavs tās liek vārīties buljonā, papildus pievieno arī smalki sakapātus ķiplokus un lauru lapu. Liek klāt arī mazos kubiņos sagrieztu kartupeli, pēc mirkļa liek klāt arī sarīvētu burkānu un cukini (burkānu un cukini var arī griezt mazos gabaliņos, tas pēc gaumes). Tad apceptās sēnes un kad viss ir daudzmaz gatavs, pievieno sojas mērci un svaigi sakapātus pētersīļus.
Skābētu kāpostu zupa ar tomātiem
Sastāvdaļas: 400g cūkgaļas ribiņas, 1 spainītis Skābētu kāpostu, 400g konservēti tomāti gabaliņos, 1 sauja grūbu, 1-2 burkāni, 2-3 kartupeļi.
Katlā apcep cūkgaļas ribiņas tad pievieno aukstu ūdeni un vāra aptuveni 2h buljonu. Paralēli tam nomizo kartupeļus un sagriež tos mazos gabaliņos. Nomizo burkānus un sarīvē, kā arī skābētos kāpostus sagriež īsākus. Kad buljons gatavs – liek 1 sauju grūbu, tad kartupeļus tos pavāra, tad burkānus un skābētos kāpostus. Buljonam novārīto gaļu. * (bet, protams, to visu var gatavot arī uz dārzeņu buljona) Visbeidzot konservētos tomātus.
P.S. Apsolos ar bildēm updatot!