Ēdam ar Lizeti

Man ir liels gods piedalīties “Maxima” īpašajā iniciatīvā un būt “Vitamīnu brigādes” komandā ar tikpat lieliskiem kolēģiem kā bloga autori ”viensplusviens.lv” un ”Mazo pavāru skoliņas” radītāju Lauru Grēviņu, iedvesmojošajiem jauniešiem kā Ievu un Emīlu no bloga ”MesArBraliKolosali.lv”. Mūsu uzdevums ir pievērst Jūsu uzmanību tādiem šīs sezonas superaugiem, kā kolrābim, kabacim, ķirbim, tomātam u.c.

Nedaudz paskaidrošu, kas ir “Vitamīnu brigāde”. Tā ir ekspertu komanda, ko izveidoja uzņēmums “Maxima Latvija”, lai mēs visi kopā uzzinātu vairāk par dārzeņiem un augļiem, ēstu daudzveidīgāk un uzlabotu pagatavošanas prasmes. Ražas laikā no jūlija līdz pat oktobrim “Vitamīnu brigāde” meklēs veselīgākos, garšīgākos vietējos produktos un rādīs kā tos pagatavot, lai to ēšana kļūtu par mūsu ikdienas paradumu.

            Mēs tik bieži ikdienā ēdam, ēdam par daudz, ar uzturvielām nabadzīgus produktus, kā rezultātā mūsu pašsajūta un organismi novājinās. Tiem pietrūkst spēka, pilnvērtīgas enerģijas, vitamīnu, balastvielu u.c. bioloģiski aktīvu savienojumu, kas, galvenokārt, atrodas augu valsts produktos, kā augļos un dārzeņos. Kā vēstī ”Maxima Latvija” veiktā aptauja 57% respondentu uzskata, ka ģimenē apēstais dārzeņu daudzums nav pietiekams. Liela daļa aptuveni 25% atzīst, ka nav pietiekamas informācijas par ikdienā nepieciešamo augļu un dārzeņu ieteicamo normu, kā arī 16% trūkst zināšanu kā tos pagatavot. Tā iemesla pēc kopīgi centīsimies kopīgi rast atbildes uz jautājumiem un pavairosim to dārzeņu un augļu patēriņu ikdienā, lai būtu spēks, enerģija un veselība!

Cik tad daudz dārzeņu un augļu būtu jāēd?

Tiek pieņemts, ka ikdienu cilvēkam ir nepieciešams apēst vismaz 5 porcijas jeb 500 – 800g augļus un dārzeņus dienā. Priekšroku sniedzot dārzeņiem, kuru sastāvā ir zemāks cukura un enerģijas daudzums un tikai tad augļiem.

Piemēram,

Brokastīs putra ar ogām, otrajās brokastīs ābols, pusdienās puse šķīvja svaigu salātu apvienojumā ar kartupeļiem un zivi, launagā pāris burkāni, vakariņās kāda viegla dārzeņu zupa.

ŅEMOT VĒRĀ ATTIECĪBU 3:2   DĀRZEŅI:AUGĻI

Kāpēc?

Dārzeņu un augļu sastāvā ir līdz pat 90% ūdens, dažādi vitamīni, kā imunitāti veicinošie C un E vitamīni, vielmaiņas procesos iesaistošie B grupas un asinsritei noderīgais K vitamīns. Atsevišķas minerālvielas, kā kalcijs, fosfors, dzelzs, jods, varš, kālijs, magnijs ir vidēji 2-4g uz 100g produkta jeb 8% no dienā nepieciešamā balastvielu daudzuma, kas regulē sāta sajūtu, uzlabo gremošanas procesus, kā arī kalpo kā ”barības viela” labajām baktērijām. Būtiski ir ne tikai apēstais daudzums, bet arī to sezonalitāte, jo tieši dārzeņi un augļi to sezonā satur visvairāk vitamīnus un tādus bioloģiski aktīvus savienojumus kā antioksidantus, kas piešķir augiem tik ļoti acīm tīkamo krāsu, kā arī rūpējas par mūsu šūnu veselību un neļauj neveselīgam dzīvesveidam (stresam, negulētām naktīm, kaitīgiem ieradumiem, vides piesārņojumam) iejaukties mūsu organisma procesos un novājināt to.

Tāpēc atceries ik dienu uzņemt vismaz 5 augļus un dārzeņus, pēc iespējas dažādākās krāsās. Jo krāsai ir nozīme!

Dzeltenās un oranžās krāsas dārzeņi, kā ķirbji, tomāti, burkāni, smiltsērkšķi, kabači, ērkšķogas u.c. saturēs vairāk beta karotīnu jeb A vitamīna provitamīnu, kas uzlabo organisma imūnās spējas.

Violetās krāsas dārzeņi un augļi kā baklažāni, upenes, mellenes, kāposti, plūmes saturēs antocianīnus, kas būtiski uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību.

Sarkanās krāsas dārzeņi un augļi, kā tomāti, dzērvenes, brūklenes, aprikozes un paprika saturēs vairāk tādu antioksidantu kā likopēnu, kas ir viens no spēcīgākajiem dabā!

Toties zaļās un baltās krāsas dārzeņi kā kāposti, spināti, sīpoli, kabači, kolrābji, kāļi, rāceņi u.c. saturēs tādus antioksidantus kā hesperadīnu, rutīnu, kvercetīnu u.c.

Dārzeņiem ir jābūt mūsu ēdienkartes pamatu pamatam un augļiem – mūsu saldajam ēdienam! Centīsimies kopīgi pavairot to patēriņu ikdienā!

Elīna Upmane

Lizete